| rīga, rīga .. not mine |
[22. Sep 2008|20:08] |
| [ | priecājās pie |
| | damien marley - beautiful | ] |
sanāca iebraukt rīgā un tur pavadīt VESELU dienu!
ak, pasaule. nekad nebiju domājusi, ka kāda pilsēta var tik ļoti ieintriģēt, garlaikot un nogurdināt vienlaicīgi.
lai man šijā brīdī piedod visi rīgas mīlētāji, iedzīvotāji vai vienkārši iebraucēji - es vienkārši ienīstu šo pilsētu. un cilvēkus, kas tajā dzīvo.
protams, tagad pār mani šalksies pārmetumu jūra, bet pagaidi, pirms pārsteidzaties ar secinājumiem par mani, manu māti vai, nedod dies`, manu pilsētu.
sākšu ar to, ka man riebjas rīdzinieku un to mežmalas iedzīvotāju, kas ieradušies rīgā dzīvot, uzskats, ka jebkura cita latvijas pilsēta, vienalga vai tā ir liepāja, daugavpils vai ventspils, ir lauki. atvaino man, bet iebraucot rīgā, dažbrīd vairāk šķiet, ka rīga ir lauki, nekā kaut kādi ķuņķi.
tad man vienkārši riebjas nesakārtotība rīgas ielās. bardaks gan atkritumu daudzuma ziņā uz ielām, gan noziedzības līmenis rīgas pilsētā.
un visi tie cilvēki, kuri klaiņo nejēdzīgā ātrumā pa rīgas ielām - viņi ir atsevišķa stāsta vērti. es protams, kā no malas vērotāja, varu novērtēt tikai vizuālo tēlu, bet ar to man pilnai nelaimei pietiek. katrs trešais cilvēks, kurš nāk pa ielu pretī ievīstījies rūtainā arābu šallē. tunelī pretī nāk sieva un vīrs. abi tērpti vienāda košuma svītrotos džemperos. man liekas, ka pat televīzija nespēj mums atspoguļot tik košas krāsas. vien`vārd`sakot - iespaidīgi! un tie naidpilnie skatieni - rodas pat sajūta, it kā man uz pieres būtu rakstīts: iebraucēja, sasodīts!
un zini, kas labākais?! pat kaijas un zvirbuļi ir tiešām neciešami. pat, ja gadās no somas izvilkt ūdens pudeli, putneļi ir apkārt kā slepkavnieciski varmākas!
traki.
ps. bet vecrīga gan man galīgi patīk. smuki tomēr. (: |
|
|
| utopija |
[22. Sep 2008|20:51] |
tikko iedomājos par vecumdienām. ar draudzeni runājām par nāvi un sapratu, ka nemaz tik ilgi un vecumdienas mīs uz papēžiem. skarbi, patiesībā.
vecumdienās sēdēšu uz savas mājas terases šūpuļkrēslā, ietinusies siltā pledā, šūpošu kājas un dzeršu kakao, kuram būs piebērtas četras karotītes cukura. tas nekas, ka tas var novest pie ātrākas nāves. lasīšu raiņa dzeju un ar smaidu uz lūpām lūkošos uz saviem mazbērniem, kas dārzā rotaļājas! (: jā. skaisti.
laikā, kad nesēdēšu mājās uz terases, došos bezrūpīgās pastaigās pa mežu, sēdēšu jūras krastā ar siltas tējas pilnu termosu vienā rokā un otu otrā - glezniecībai ziedošu savu vecumu. ar draudzenēm sēdēšu džeza kafejnīcā un tērzēsim par visu un tajā pašā laikā par neko, baudīšu džeza maigos pieskārienus ausīm un baudīšu dzīvi, jā.
vecumdienas, gaidiet mani - es jau nāku! |
|
|