Posted by majoneeze on 2009.06.03 at 00:35
Nav jau daudz, ko teikt, bet kaut kas tomēr sēž.
Es aizvien laiku pa laikam klausos to dziesmu un pārlasu tos blogus, un tekstus.
Vēlāk jūtos kā izdirsta jāņoga, bet atturēties lāgā arī nevar.
Vispār, pēc ilgiem laikiem jūtu, ka ir morāla mistkaste, nevis, ka es nejūtu neko.
Mute man aizvien ir kā laidara vārti un aizvien turpinu par sevi brīnīties.
Diezgan trāpīgi, tas "don't shit where you eat".
Tas, šķiet, vairāk vai mazāk, man kaut ko izskaidro.
Vai arī, tikai gribas tā domāt.
_____
Es vienmēr aizmirstu to seju, bet, kad satieku, liekas, ka nevar būt, ka biju aizmirsusi.
Nekā laba.
Tomēr, mazliet vairāk smaidu un esmu ar ļoti daudzām lietām samierinājusies, lai cik arī neraksturīgi man, tas būtu.
Es aizvien laiku pa laikam klausos to dziesmu un pārlasu tos blogus, un tekstus.
Vēlāk jūtos kā izdirsta jāņoga, bet atturēties lāgā arī nevar.
Vispār, pēc ilgiem laikiem jūtu, ka ir morāla mistkaste, nevis, ka es nejūtu neko.
Mute man aizvien ir kā laidara vārti un aizvien turpinu par sevi brīnīties.
Diezgan trāpīgi, tas "don't shit where you eat".
Tas, šķiet, vairāk vai mazāk, man kaut ko izskaidro.
Vai arī, tikai gribas tā domāt.
_____
Es vienmēr aizmirstu to seju, bet, kad satieku, liekas, ka nevar būt, ka biju aizmirsusi.
Nekā laba.
Tomēr, mazliet vairāk smaidu un esmu ar ļoti daudzām lietām samierinājusies, lai cik arī neraksturīgi man, tas būtu.