in this bright future, you can't forget your past..

Šodien, es, noskanot zvanam uz otro stundu, nonesos lejā pa kāpnēm, uznesos virsū garderobes tantiņai - gandrīz nositu - izbizoju ārā no skolas, durvīs saspaidot pāris skuķus, nesos pāri visam skolas priekšējam pagalmam, ielēcu kapos un turpināju skriet, tad es apstājos.
Tas bija rēcīgi. Īsāk sakot, es nebiju, bet biju skolā.

Tas ir gandrīz vai tikpat smieklīgi, kā reize, kad mani iespieda tramvaja durvīs un noveda vienu pieturu par tālu, tad es nesos pāri visiem kapiem un izkritu no tiem tieši pretīm skolai.