in this bright future, you can't forget your past..

Mīlestība nav nekas skaists, ko tev noliek priekšā un tad tu smaidi kā galīgs muļķis. Tie ir stundām ilgi monologi par ātrumkārbām un bremžu klučiem, kurus tu uzmanīgi noklausies.
Ne jau tāpēc, ka pieklājīgi, bet tāpēc, ka tev vienalga par ko ir runa, kamēr vien vari klausīties tajā balsī, kuru arīdzan mīli.
Jo tā taču tam jābūt - ja mīl, tad mīl līdz kaulam. Citādi nav tam jēgas.
Tāpat kā sekss, bez enerǧiju apmaiņas, bez kaut kādas saiknes starp abiem - tā ir tāda plika vingrošana.
Un tur arī ir visa sāls. Es neesmu gatava klausīties.
Bet es arī negribu nekad būt tā, kas liek klausīsies bīstamo mājsaimnieču pēdējās sērijas atstāstu, papildinātu ar maniem personīgajiem komentāriem.

Tā vien šķiet, ka kļūstu par ekspertu mīlestībā, kamēr pati līdz tādai emocijai savā būtībā nespēju nonākt.
Tas ir kā zināt visu par plēsīgu zvēru pieradināšanu, bet baidīties to darīt.

Visai muļķīgi.