in this bright future, you can't forget your past..
..are you satisfied with the life you're living?
Laikam sakodu mēli.
Posted on 2008.01.17 at 21:36
Ziniet, paņemot trīsdienu brīvdieniņas un visiem stāstot, ka esmu slima, saprotams, lai nerodas lieki jautājumi, patiešām šodien sāku justies slima, bet tā kā rīt ir mana trešā brīvdieniņa, tad mani laikam tas nepārak satrauc.
Un šodien, kad man uzmetās trīs pumpas, pēc vakardienas šokolādes tāfelītes pazušanas manā barības vadā, (jo man bija uzmākusies doma, ka man nav dibena un es ņēmos to vienā naktī sadabūt ar augstāk minētās šokolādes palīdzību) es atcerējos, kāpēc man negaršo saldumi un es tos principā neēdu.
Lai gan to atcerējos jau vakar, kad biju apēdusi tikai, labi ja, trešdaļu no tāfelītes un man bija apbrīnojami slikta dūša, bet turpināju vardarbīgi stumt to importa kakao pulvera un e vielu sabiezējumu savā mutē un kad mutē vairs nebija vietas es to visu pamazām vien, pamazām vien riju nost.
Tad atbrauca mans seksuālo dziņu apmierinātājs un man bija jābeidz izskatīties nožēlojamai.
Lieki piebilst, ka dibena man joprojām nav?
Vēl stulbāk būtu atzīt, ka ar dibena trūkumu tai šokolādes tāfelītei arī nebija nekāda sakara, es laikam vienkārši atkal izjutu depresīvu mazo migrēnas jaunkundzi.
Ziniet kā, centos ātri sacienāt, lai ātrāk iet prom, patiesībā, ja manos krājumos būtu atlicis vēl kāds lēts vīniņš es drošvien tās abas piedzirdītu un izmestu ārā.
Un šodien, kad man uzmetās trīs pumpas, pēc vakardienas šokolādes tāfelītes pazušanas manā barības vadā, (jo man bija uzmākusies doma, ka man nav dibena un es ņēmos to vienā naktī sadabūt ar augstāk minētās šokolādes palīdzību) es atcerējos, kāpēc man negaršo saldumi un es tos principā neēdu.
Lai gan to atcerējos jau vakar, kad biju apēdusi tikai, labi ja, trešdaļu no tāfelītes un man bija apbrīnojami slikta dūša, bet turpināju vardarbīgi stumt to importa kakao pulvera un e vielu sabiezējumu savā mutē un kad mutē vairs nebija vietas es to visu pamazām vien, pamazām vien riju nost.
Tad atbrauca mans seksuālo dziņu apmierinātājs un man bija jābeidz izskatīties nožēlojamai.
Lieki piebilst, ka dibena man joprojām nav?
Vēl stulbāk būtu atzīt, ka ar dibena trūkumu tai šokolādes tāfelītei arī nebija nekāda sakara, es laikam vienkārši atkal izjutu depresīvu mazo migrēnas jaunkundzi.
Ziniet kā, centos ātri sacienāt, lai ātrāk iet prom, patiesībā, ja manos krājumos būtu atlicis vēl kāds lēts vīniņš es drošvien tās abas piedzirdītu un izmestu ārā.