in this bright future, you can't forget your past..
..are you satisfied with the life you're living?
No rīta par roltonam, jā, jā, un jēlam cīsiņam, jā, jā.
Gulēt, tagad gulēt.
Vakari pie Emīla vienmēr ir pārrunājami no rīta, lai tur vai kas.
Iebāzīšu to jēlo cīsiņu mutē un roltonu sažmiegšu labajā rokā, un došos uz tos tur zaļo istabu gulēt pie tv kā veca sieviete, jūtos mentāli izvarota.
Gulēt, tagad gulēt.
Vakari pie Emīla vienmēr ir pārrunājami no rīta, lai tur vai kas.
Iebāzīšu to jēlo cīsiņu mutē un roltonu sažmiegšu labajā rokā, un došos uz tos tur zaļo istabu gulēt pie tv kā veca sieviete, jūtos mentāli izvarota.
kakašī!
Posted on 2007.12.15 at 18:30Current Music: airiš blūūd, ingliš hārt - morisējs
Tagad es pagulēju.
Varbūt nav vairs tik slikti, bet šobrīd esmu uzpampusi, tamdēļ tas, vai ir labi, būs zināms tikai, kad nebūšu vairs uzpampusi.
Un Reksi?! Ej bojā!
Kāpēc sestdienas vakarā nekas gribams netiek rādīts tv ekrānā? Un kāpēc es sestdienas vakarā esmu mājās un man sāp galva? Braucam pie smukās Lienes? Un kāpēc es jūtos tik stulbi? Tagad gribu paņemt rokā grāmatu, ne tādu kādas lasu tagad, bet tādu, kuru tieši šobrīd man gribētos, respektīvi, kaut ko sirdīgu, kaut ko personīgu, tādu grāmatu, kas rakstīta pēc ārkārtīga slepenības laika. Tādu, ko lasot, sāktu likties, ka to nemaz nedrīkst darīt, tādu, kas ir kā ielaušanās cita galvā, taču tā jau sen vairs kā neraksta un nav jau arī ko brīnīties.
Vai tad būtu par daudz ieviest harmoniju ap sevi un ar šo es nedomāju jogu. Es pat negribētu neko brīnešķīgu un sakoptu, tikai tā, lai var saprast, lai var saprast pie kā iet. Bļ..ieiešu labāk dušā, mani tak vakar aplēja ar..es nezinu, bet Emīlam atriebos ar sārtu mutes skalojamo līdzekli. muhahahah.
Fuck me hard!
Varbūt nav vairs tik slikti, bet šobrīd esmu uzpampusi, tamdēļ tas, vai ir labi, būs zināms tikai, kad nebūšu vairs uzpampusi.
Un Reksi?! Ej bojā!
Kāpēc sestdienas vakarā nekas gribams netiek rādīts tv ekrānā? Un kāpēc es sestdienas vakarā esmu mājās un man sāp galva? Braucam pie smukās Lienes? Un kāpēc es jūtos tik stulbi? Tagad gribu paņemt rokā grāmatu, ne tādu kādas lasu tagad, bet tādu, kuru tieši šobrīd man gribētos, respektīvi, kaut ko sirdīgu, kaut ko personīgu, tādu grāmatu, kas rakstīta pēc ārkārtīga slepenības laika. Tādu, ko lasot, sāktu likties, ka to nemaz nedrīkst darīt, tādu, kas ir kā ielaušanās cita galvā, taču tā jau sen vairs kā neraksta un nav jau arī ko brīnīties.
Vai tad būtu par daudz ieviest harmoniju ap sevi un ar šo es nedomāju jogu. Es pat negribētu neko brīnešķīgu un sakoptu, tikai tā, lai var saprast, lai var saprast pie kā iet. Bļ..ieiešu labāk dušā, mani tak vakar aplēja ar..es nezinu, bet Emīlam atriebos ar sārtu mutes skalojamo līdzekli. muhahahah.
Fuck me hard!