in this bright future, you can't forget your past..

nekad neesmu spējusi saprast.
meitenes principā neilgojās viena pēc otras, tikai sev to iestāsta, vai vienkārši morāli staipa citai resno zarnu, lai pēc kāda brīža varētu tur ielīst.
VAI ARĪ..!
meitenes patiešām mēdz cita pēc citas ilgoties, bet manī tas vienkārši nav ieprogrammēts.

vakardiena-->veiksmīgi sēdēju mājās, jo mani sākotnējie plāni izjuka.
-->kaut kādā veidā sanāca aiziet līdz krišjānim, kur bija žutkākais dzerstiņš un virtuvē stāvot pie vienas sienas, nevarēja redzēt otru, virtuve nebija liela, tā tovakar bija iesvētīta par pīpētavu.-->aizdevāmies pie manis ar vēl trim cilvēkiem-->aizdevāmies pie emīla-->mirām nost treptelpā-->aizgājām atpakaļ pie manis.

es nesaprotu, kāpēc es tik izmisīgi skrienu pilnīgi bezsakarīgos kompānijas meklējumos, kaut gan man tas viss beidzas, ar kompānijas atrašanu, bet totālu sevis izjāšanu morāli.

patiesībā būtu labi, ja starp tiem dzīves posmiem, kas bija labi, nebūtu uzradies melnais, visu sabeidzošais posms.