in this bright future, you can't forget your past..

man riebjas pieķerties cilvēkiem, kuri iespējams nemaz nav tā vērti.
iespējams viņi uz manām rūpēm uzmīzīs, es atvainojos un ar to arī viss būs pateikts.
es nespēju uzturēt pat sarunu ar ļautiņu, kas neprot uztvert manu noti, vai demonstratīvi cenšas to pavērst uz citu pusi, ja mana nav tīkama.

cilvēkiem patiesībā ir bail no manis.
man patīk kultivēt savas teorijas, bet pārsvarā man tas izdodas, neizdodas, vienvārdsakot sūdīgi..

man dažkārt apriebjas atdot savu bulkas pēdējo kumosu, kādai rijīgai skuķei,
riebjas teikt, ka man patīk viņas mati, tikai lai viņā nebūtu sarūgtinājuma, bet lai tas viss paliek man,
riebjas nevienam neatzīt, kas esmu patiesībā, kaut gan šķiet, ka es nemaz nespētu atklāties kaut kādam šmurgulim, vai zilzeķei..

es to nedaru pieklājības pēc, es esmu diezgan riebīga pret cilvēkiem, vairumam es nepatīku, ļoti nepatīku, taču es to daru to mazā heart-shaped boxiņā noslēptā iemesla dēļ, es tikai vēl neesmu ne atradusi kastīti, ne, kur nu vēl kaut ko no tās izvilkusi.

lai jauki..