in this bright future, you can't forget your past..

Jūtos nenovērtēta. Ne konkrēti, bet vispār.
Sapratu, ka manā sarkanajā būcenī ir ļoti jauki, bet to tādu padara tikai tas, ka brīdī, kad pamodos lija lietus, tā visiem zināmā skaņa, kad lietus sitas pret ārējo palodzi. mm.
Vispār esmu apjukusi, kā kaut kāda govs svešā kūtī. Tāda sajūta, ka es neēstu viss no savas siles. Bļā, mani nosoda, bet tas nav svarīgi. Es gribu pati nejust to diskomfortu, bet dzīvē, jau laikam viss ko mēs ļauži daram ir egoistiski un savām labsajūtām un baudām.
Pēc ilgiem laikiem jutu to sajūtu, ka gribas kaut ko ļaunu izdarīt. Viskretīniskākajā stundā, proti informātikā, man nobeidzās pleijeris un tad nu pavērās, klausies bērniņ, klausies ko tas dabas mīlis(to es spriežu pēc viņa pārliecinātās dezodoranta un zobupastas nelietošanas)tev pastāstīs par kājieni un galvieni. Ai, es jau iebraucu auzās, ja aizrunājos līdz tam vīrietim. Jēzus, ja zakrivaju rot!