in this bright future, you can't forget your past..

ak jā, man ir bail no rītiem vērt vaļā acis, man ir bail, ka es neieraudzīšu to ko vēlos un atkal, atkal mana tikko, atkal, atpakaļ uzslietā cerību būdiņa būs sagrauta. uzsvēršu būdiņa, tikai būdiņa, ne pils, ne nams, bet būdiņa, tāda necila, koka konstrukcija, tas ir viss ko man vajag un es attiecībā uz šo faktu nemaz nejūtos nožēlojama.

ja man būtu vēl iespēja, dzīvot citu dzīvi, kaut vai paralēlu, es par katru cenu gribētu būt narkomāne un dzīvot londonā, tur kur ir daudz lieti,
man patiesībā patika, ļoti tā sieviete no "sweet november"

es gribu vientulību, gribu viena lēkāt, lieliem soļiem pa vidus istabu, kuplos, garos svārkos. es gribu būt, maza, sīka smalka meitene, tāda, kā porcilāna lelle, tāda kā neviena cita.. mazām kājiņām, mazām rociņām es gribu sarotināties kādam klēpī un justies tā it kā nekas uz pasaules nekad nav bijis taisnība, neviens man nav teicis taisnību, taču tas mani neuztrauc, es to zinu, es neesmu naiva, taču man vienalga, man vairs nenāk panika, lēkmes un nekontrolējams drebulis, man vienkārši ir vienalga.