in this bright future, you can't forget your past..

Es zinu kā ir būt pusei no diviem. Tas, ka es esmu izslavēts vienītis nenozīmē, ka tā ir bijis vienmēr. Patiesībā jau gluži loģiski - tu jau tāpat vien neizlem būt viens. Vismaz, ne jau biežākajā variantā. Bet, ko es gribu pateikt.. ka zinu kā tas ir un es jau nepārmetu nespēju izlīst un funkcionēt arī ārpus tās „mēs” čaulas. Tomēr man riebjas pārliecinoša nolieguma forma, kamēr acīmredzamais ir acīmredzams. Un vēl man riebjas, ja mani nostāda par muļķi situācijā, kurā es tāpat jūtos kā muļķe, pat bez atsevišķas līdzdalības. Sevišķi, ja ar to ļaunprātīgi nodarbojas kāds, kurš ļoti labi atšķir šīs situācijas no pārējām. Viela pārdomām. Lai gan es uzcītīgi mācos valdīties un pacietību, tie, kas mani nav zinājuši pirms centos, nekad adekvāti nenovērtēs manu šābrīža uzvedību. Draudzīgi varu ieteikt nekāpt man uz galvas, tomēr draugs nekad nekāps tikai lai pārbaudītu. Ha. Un kad nokārs kājas un atrausies, tad vainīga būšu es. Un tā vienmēr. Man nav iebildumu būt sliktajai, man pārmaiņas nepatīk.