in this bright future, you can't forget your past..

Tik savādi.
Es tik ļoti ceru neko nesačakarēt šoreiz, bet tas parasti nestrādā, kaut kāds jobans Mērfija likums, kad vajag, tad cerēšana visu sačakarē vēl vairāk, bet tad, kad, principā, vienalga beigsies ar labāko, vai ne tik labāko variantu, tad, protams, vienmēr viss beidzas labi un negribas pat priecāties.

Bet, jā, taisnība, mēs esam bariņš mentāli vecu dāmu, kuras savu dzīves ceļu izvēlas iet sadarot fufeli, sadarot vēl lielāku fufeli un nobeigumā par to cepties (daļa, kad kļūstam par omām un visa tābrīža pastāvošā iekārta automātiski pārvēršas par cūku un nelieti, kas, protams, pie visa vainīgs, jo mēs pašas esam ar zelta maliņu, šķīstas un spožas, un mūsu nimbi ir neizkustināmi, konstanti un mirdzoši.)
True story un tā vienmēr, nemitīgā rotācijā.

Paldies par uzmanību, princeses kariete dodas tālāk, cerams, ka nākamā karaļvalsī princis paliks uz dirsas, ne es.

Cheers! (: