Atcerējos seriālu par Aliju Makbīla (nezinu kā raksta viņas vārdu un uzvārdu, bet mēs tak viens otru saprotam), cilvēki staigā kostīmos - lietišķais stils... Bet ja nu es gribu nākt uz darbu mājas čībiņās un džemperī ar izstaipītām piedurknēm un izdilušiem elkoņiem? Man varbūt tā domas labāk raisās. Varbūt pa māju arī vajadzēs sākt staigāt žaketē, lai pierastu. Un es arī gribu kafijas vietā dzert kefīru ar melleņu ievārijumu! Kafija - esmu atkarīgā. Jā, no kafijas un cigaretēm, tieši tāpat kā vienā no manām mīļākajam filmām, varbūt arī visās! Laikam visās. Kāpēc visās "manās" filmās jāsmēķē. Man pašai rādās filmas pirms miega, gaidot trolejbusu, braucot par zaķi autobusā un pīpējot. Bet manai draudzenei rādās multenes. Laikam krāsianas, bet man - filmas - melnbaltas. Un vēl, vakar uzzināju, ka konkrētos gadījumos, konkrētiem cilvēkiem, konkrētās darba vietās nedrīkst teikt, ka tu nēsā brillees. Tātad būs jāmelo, tāpēc uzreiz gribu palūgt atvainošanos par turpmāko samelošanos... Un vēl es gribu kefīru. Labi, ka šodien nav svētdiena. Svētdienas ir sarežģītas dienas. Man.

Nu jā. Baigi es samurgoju te šodien, bet neņemiet ļaunā, ņemiet tikai par labu. Man pavasaris galvā un vējš gar ausīm svilpo. Un kāmīši ar pa māju skrien un neklausa! Un vakar es dzēru kakao, kas garšoja pēc piparkūkām.

The end!