|
|
Thursday, March 29th, 2012
| |
11:04 am - Drāziet šur un drāziet tur
|
Būtu normāla ballīte varētu arī normāli padejot. Šitais nūģīgais universitātes dzīvesveids, kur nūģi taisa leimas ballītes ir nomācošs. Ne jau leimas, vienkārši lielākajai daļai holandiešu ir briesmīga muzikālā gaume, nu drausmīgi vienkārši. Bet varētu arī iemīcīt kg ķiršu, ja šie jau būtu gatavi un pagulēt saulītē uz zālainā bibliotekas jumta.
current music: swayzak - ping pong
|
|
|
1 čubinājušies | pačubini
|
| Thursday, February 9th, 2012
| |
8:56 am
|
Varbūt divas labas fotogrāfijas gadā ir pietiekoši, lai vizuāli izteiktu par sevi svarīgāko pamatinformāciju? Divi labas kvalitātes portreti. Marta un oktobra
current music: Mark Ronson en Boy Goerge - Somebody To Love Me
|
|
|
4 čubinājušiess | pačubini
|
| Friday, January 20th, 2012
| |
11:17 pm
|
kā jau īsti "kā pa miglu/universitāti" dzīves cienīgs objekts, biju palaidusi garām tādu lietu kā gotye. Tagad tik rauju visu dienu nebalsī :"But you didn't have to cut me off, make out like it never happened and that we were nothing, and I don't even need your love, but you treat me like a stranger and that feels so rough"
Absolūti precīzi visu izbijušo attiecību putra, yeah
current music: gotye - somebody i used to know
|
|
|
2 čubinājušiess | pačubini
|
| Friday, January 13th, 2012
| |
11:48 pm
|
|
| Saturday, January 7th, 2012
| |
1:20 am - kā Lauris teica:
|
|
| Saturday, December 17th, 2011
| |
11:16 pm
|
tā vien šķiet, ka ar holandietēm ir kā ar latvietēm no 13 gadsimta, kad katrai vajadzēja tieši tādu pašu tautastērpu kā citai čiksai. Blekberijs, ugg'i ir tikai viens aspekts. melnais "oma fiets" un melna ziemas jaka/pufaika/mētelis, tā atkal cita kategorija. tas, ka lielākā daļa nav simpātiskas ir vēl viens aspekts. var jau nekrāsoties, nav ne vainas, bet vismaz uzacis un pumpainu seju vajadzētu sakārtot skaudrajām feministēm, parasti šīm arī ir svara problēmas... un vespa's jātniecēm beigt izskatīties pēc pārkrāsotiem sažuvušiem apelsīniem. njāāā! Nu neko, jau gandrīz esmu Latvijā, vismaz pamielošu acis ar smukām meitenēm!
besame mucho!
|
|
|
4 čubinājušiess | pačubini
|
| Thursday, December 8th, 2011
| |
8:36 pm
|
|
pēdējo dienu pārbraucieni atgādina 5tās klases algebras uzdevumus. Motociklists izbrauc no punkta b uz punktu c ātrumu 60 km/h. Pretī būs vējš ar ātrumu 35 km/h. Vai pastāv iespēja ka motociklists nonāks punktā c vai tomer viņu atpūtīs atpakaļ uz punktu a? Pieņemam, ka punkti ir uz vienas taisnes un alfabētiskā secībā - aprēķināt varbūtību, abos gadījumos. Ņemt vērā, ka motociklam ir sabojājies benzīna līmeņa gaismeklis un vadītājs nobraucis 60% ceļa konstatē, ka benzīns ir beidzies...
|
|
|
2 čubinājušiess | pačubini
|
| Monday, November 21st, 2011
| |
12:50 am
|
|
Pie mums pēdējo nedēļu tik miglains, ka acis jātur plati vaļā uz mazā mocīša braucot. Tumsā, atmosfēra kā Doila grāmatās. Briesmīgi fancy. Holandieši burkšķ, ka tas esot galīgi kukū. Seja paliek mitra, tikko kā izej uz lieveņa ieelpot mitrumu
|
|
|
pačubini
|
| Tuesday, November 8th, 2011
| |
7:20 am
|
|
gribu personal jesus kā zvana melodiju, tā lai, ja zvana kautkad nelaikā, ir skaidrs steitments.
|
|
|
pačubini
|
| Friday, November 4th, 2011
| |
9:25 am
|
vakar nostrādājos kā zirgs (vispār jau pēdēja laikā tā ir normāla parādība), sodien uzvilku draugu JP Gaultier jūrnieku džemperi (mana father figure viņam speciāli iegādāja), iegāzu matos Galliano (dāvana no father figure) smaržas un došos iekarot pasniedzēju sirdis. man patīk piemērotas vīriesu drēbes. vienkārši un klasiski
current mood: lets dans
|
|
|
1 čubinājušies | pačubini
|
| Wednesday, October 26th, 2011
| |
9:49 pm
|
|
tas mazais rebelists un narkomāns manī nepazudīs nekad laikam. biju aizmirsusi par viņu, bet šodien pat sāka virmot viņš kaut kur ribās.
|
|
|
pačubini
|
| Monday, October 24th, 2011
| |
12:10 am
|
inteliģenti un viņu mitrās mēles, bļag, laiza klusām espresso žuvumus no krūzīšu malām. es kategoriski atsakos šovakar analizēt publisko telpu, es vienkārši uzlieku mīksto un eju gulēt
current mood: low energy
|
|
|
pačubini
|
| Friday, October 7th, 2011
| |
12:23 pm
|
|
| Wednesday, October 5th, 2011
| |
6:26 pm
|
|
Pirmdien pievakarē bibliotēkā ieradās trīs glīti salaizīti casual hipsteri tā ap 26 no Boer & Croon. Teicas pārstāvēt young executives. Divi vīri rayban brillēs, mazliet nekārtīgu frīzūru, auduma biksēs tā uz augumu, gaiši krekli, krāsas saskaņotas, žaketes uz rokas, kurpes-ādas, dominēja zilās un sinepju krāsas. Meitene bija meiteņu variantā, ar melnām slim biksītēm un augstpapēžu kurpēm, glītu pieguļošu strīpainu blūzi un izceltām aproču pogām. Vīri bija diezgan entuziastiski, aktīvi komunicēja, ļoti profesionāli žestikulēja, kamer meitenei, šķietami, bija mazliet slinkums skaisti virināt muti un viņa sēdēja glītā pozā aiz šiem uz mīkstas taburetes, pieliekusies uz priekšu, platām kājām, nu tā lai visas līnijas smuki var apskatīt. Prezentācija bija pārliecinoša un man kā ekonomikas nesajūsminātai personai beidzot bija skaidrs pēc šiem tipāžiem, kādēļ man vairāki ne-stulbi cilvēki kādu piekto gadu pēc kārtas borē, ka man bija jāstudē komunikācijas (jāvada projekti). Bet stāsts ir par to, ka es pieķēru meiteni vērojam abu gaiļu dibenus, kamēr šie tur baleta cienīgā stājā dreifēja turp un atpakaļ gar Led ekrānu. Tā kā meitene tīri smuka un varēja noprast, ka ne pirmo reizi tiek uzvesta šī duo-izrādīte, tā es uz viņu tur skatījos un hop, viņa pēkšņi novērsās no dibeniem un paskatījās uz mani un sirsnīgi pasmaidīja. Tā nu mēs sasmaidījāmies klusi vienojoties, ka skaisti runāt tomēr ir talants, kurš ne kuram katram piemīt.
|
|
|
pačubini
|
| Wednesday, September 21st, 2011
| |
9:15 pm
|
|
ja man būtu jānovērtē savs garastāvoklis skalā no mīnus 2 līdz plus 2, tad pirms stundas man līmeņrādis bija kaut kaut pie mīnus 33. tieši tā, un es neesmu kļūdījusies vai pārrakstījusies. tieši mīnus trīsdesmit trīs
|
|
|
1 čubinājušies | pačubini
|
| Tuesday, September 20th, 2011
| |
8:39 am
|
|
lai arī jauniepazītie holandieši joprojām sajūsminās par manām valodas zināšanām ( bet tā tas bija vienmēr, arī tad,kad tikko ierados), es pati esmu mazliet uz sevi dusmīga, jo toreiz, dzīvojot Vācijā un komunicējot 24h vāciski, pēc gada ne-vietējie domāja, ka esmu vietējā. augusta beigās pēc latviešu vasaras (īsa gan viņa bija) biju pārvērties vieglā vācu-holandiešu ķīselī
|
|
|
pačubini
|
| Tuesday, September 13th, 2011
| |
7:39 pm
|
Pirms 53 stundām man uznāca tādi mīlestības uzplūdi, gāzās pāri, mutuļoja un sprakšķēja, sēdēju pie loga, skatījos kā zibens strādā stroboskopa manierē un sapratu, ka gribu atzīties mīlestībā manām trim meitenēm. Es to nekad neesmu darījusi un droši vien divas no manām meitenēm šo te arī izlasīs un man likās, ārprāts, kāpēc es to vēl nekad neesmu darījusi, sen jau bija laiks! N-tos gadus laiku pavadot kopā pārsvarā ar džekiem es bieži vien esmu uz dažādiem jautājumiem atbildējusi, ka nē, ar sievietēm man neiet, kaut kas tur nav, bet, ak es meloju, jo ir trīs burvīgas dāmas, kuras man sēž iekša visur un lai arī es ar katru no viņām, mēs nesatiekamies bieži (drīzāk ļoti reti pēdējā laikā), jo dzīvojam dažādās valstīs, es domāju par viņām un atceros ļoti daudz dažādus siltus sīkumus.
Līva! Līvu es pazīstu apmēram jau būs kādi 10 gadi (jēziņ!) un es atceros brīžus, kad man vēl bija sarkani mati un kā mēs priecājāmies par pirmajām converse kedām, kuras nokļuva mūsu katru īpašumā. Zirgi, zirgi, zirgi un sports, jā un vēlie vakari 13. autobusa pieturās. Es atceros kā mēs atvadoties salikām plaukstas kopā, abpus trolejbusa stiklam, toreiz vēl 21. trolejbusa pieturā Melnsila ielā. Toreiz mēs mēdzām sadoties elkoņos un "rikšot" paralēlās shēmas, un taisīt piruetes lēkšos. Toreiz man patika indie mūzika un es atceros kā Līva man uzdāvināja autobusā Ziemassvētku dāvanu - Stendera burbuļbumbu. Mēs arī mēdzām saderēt uz paciņu kapučīno par nākošo reto maču vietām. Viņas pastkartes mani Vācijas laikā mēdza padarīt par laimīgāko cilvēku rajonā. Līva bija pie manis ciemos salīdzinoši nesen un mēs bijām aizbraukušas uz tulpju dārziem. Līva, es tevi dikti mīlu. Tu man esi daudz derīgus padomus devusi un, kad es par tevi domāju, man galvā sakāpj .. siltums!
Ieva! Es atceros kā mēs sākumā nerunājām, tikai skatījāmies viena uz otru ar miljons domām galvā, Tevi uzreiz pamanīju, drošivien tā violetā kleita darīja savu, hihi. Es atceros, kā es ar jaunām gladiatora sandelēm un Tevi piecos no rīta bridu pa Botāniska dārza neapdzīvoto daļu pa nežāļu mūžamežu. Es gāju pa priekšu, un kaut ko stāstīju un domāju, ka bļā, baigi slapjā rasa :) Tad es atceros kā man pēc Vācijas arvien biežāk labpatikās sēdēt "literātu"stūrī pagrabā nevis pie savējiem fizmatu biedriem. Toreiz tu biji atklājusi, ka arī tavā klasē ir riktīgi foršas meitenes, jājā H. un D. Tad es atceros, kā es biju pasākusi Tevi vilkt uz kaut kādām savām darīšanām/brīvā laika pavadīšanām un vienā no tām reizēm es nopirku šampanieša pudeli, ko mēs ātri vien iztukšojām vecajā Space Garage, kā mēs divatā, bet tomēr cilvēku burzmā vispuļojām ap striptīza stieni un sākām tāāāā bučoties, ka nu žvīks pār kauliem! Vēl es atceros, ka žetona vakarā mēs dauzījām Akadēmijas logus un dejojām uz galdiem. Toreiz es tev vēl mēģināju dzirdīt ar zupu Wokā uz Dzirnavu ielas, jo tu nejuties labi no patērētā alkohola daudzuma. Katrā ziņā drošivien pēc tās trakās bučošanās, kaut kas manī noklikšķēja un es kaut kā sabijos no iedomātām lietām un tā arī joprojām starp mums ir mazliet stiklota siena, kuru katru reizi gribas saskrāpēt un atstumt malā. Es atceros kā Tu mani auklēji divus gadus atpakaļ un baroji 7 no rīta. Sils vakars Bolderājā un ierakšanās smiltīs, acu piemiegšana piesaulītē - tā es vienmēr jūtos, kad domāju par Tevi. Ieva, es Tevi dikti mīlu. Es ceru, ka tu atbrauksi pie manis ciemos un mēs normāli apstrādāsim to sienu un aizstumsim līdz galam prom. :)
Karīna. Karīnu es pazīstu vismazako laiku. 4 gadi? kad es pirmo reizi viņu ieraudzīju, man viņa briesmīgi nepatika. Tuvākā mēneša laikā, toreiz, viņa mani normāli kaitināja. Bet pēc tam.. Jēziņ. Kā pielipu, tā paliku. Tumša āda, silta sirds un brūnas, brūnas acis, ko tik mēs nēsam plēsušas/daījušas un beigu beigās mīlējušas. Kaķus, vīriešus, traukus? Katrā ziņā, tā ir tāda mīlestības bomba, jesus. Tikko es nonāku viņas rādiusā man vienmēr uzlabojas garastāvoklis neatkarīgi no dzīves kvalitātes līmeņa rādītāja. Tajā pašā laikā, sķiet, ka neviens mani nav tik ļoti ienīdis ka viņa. UN beigu beigās mēs vienmēr tomēr iepūšam viena otrā tādu mīlestības devu, ka nu tikai. Laikam Karīna ir vienīgā ar ko es esmu spējusi nopļāpāt pa skype kādas 6 stundas. Nu tā, par ikdienu un par neko. Tādu kritiku kā no viņas es neesmu saņēmusi ne no viena, bet reizē tādu pacēlumu kā viņa man ir spējusi dot, arī neviens nav devis. Bāc. Un lai arī kas ir noticis, tikko es viņu atceros tā man smaids pa pusģīmi. Ja šovasar viņa nebūtu bijusi latvijā mans brauciens būtu bijis 75% mazvērtīgāks bijis. Un lai arī kaut kur pa visu es viņu pusotru gadu neredzēju, jo viņa bija aizsēdējusies Dānijā, tikko es viņu ieraudzīju ziemā, tā man gribējās viņu apēst. APĒST! Karīn, es tevis mīlu kā rīta saulstarus uz plakstiņiem. Ārprātīgi.
Meitenes. Bez jums mana dzīve būtu bijusi apaļa nulle. Dieva goda vārds!
|
|
|
2 čubinājušiess | pačubini
|
| Sunday, August 28th, 2011
| |
5:10 pm - the blozg
|
Es ilgi domāju par to, vai blogs ir "must have" atribūts kreatīvās profesijas pārstāvim mūsdienās. Nav jau runa par to, ka mūsdienās viss ir saistīts - ieliec bildīti blogā (biežāk, gan pārpublicē no kāda cita bloga), nospied citu pogu, vualā, tvīts, buks, draugs, visi zin, ka tu esi ievērojis(!) tādu vai savādāku krēslu, somu, frizūru, bet vai tā nav tāda informācijas tūkstoškārtīga pārmalšana? Neviļus nāk prātā kā ēdiena kumoss, kurš tiek sažļembāts vismaz 24 reizes, beigās jau tur nekas nepaliek. Atzī(žos), ka mani personīgi nogurdina personīgo kreatīvo blogeru atžļembājums un es personīgi lasu regulāri blogus tādus, ar kuru saturu man nav absolūta saskaršanās ikdienā - man patīk lasīt politiku vai paskatīties uz plikām beibām, impressive dabas skati arī ir very nice, jo es ar to nesaskaros ikdienā un citur šo informāciju neķemmēju. es labāk paskatos, ko kāds ir rūpīgi jau selektējis. Parasti, ja man vajag KREATĪVO attēlu, es iešu meklēt grāmatu vai meklēšu konkrētus parametrus saturošu objektu ar ļoti konkrētām pazīmēm, jo "smuko" bildīšu skatīšanās man nezkāpēc liekas apgrūtinoša, dažreiz garlaicīga bet vispār pirmais kas man nāk prātā redzot milzīgos bildīšu arhīvus ir, ka kāds reāli ir pazaudējis nenormāli daudz laika urbjoties ar brillēm ekrānā meklējot smukās buidītes, nevis izgājis ārā pasēdēt zem koka un uzēst vīnogas. Nu jā, pat fakts, ka daudziem blogeriem mūsdienās maksā, lai šie tik blozgo, man liekas mazsvarīgs.
Lieta, kas mani satrauc ir, ka nākotnē tāda blozga būs tāds "oligātais" pasākums. Vai vismaz ja tev būs sava blozga, tu būsi jau uzreiz pārāks par citiem, jo tas ir visacīmredzākais "Redziet, es esmu tik gudrs, kāda man smuka bildīšu kolekcija, es tiešām esmu IEinteresēts mākslas pasaulē, TO TAČU JŪS VARAT REDZĒT MANĀ BLOGĀ". Jā, varbūt es sāku palikt veca (wtf?!), un neturu līdzi straujajam interneta laikmetam, bet joprojām man liekas, ka paņemot rokās kaut ko un mākot izdarīt kaut ko ar to, radot kaut ko ir daudz vairāk un diženāk nekā paņemt peli un parādīt smuku bildīti, varbūt es kļūdos, varbūt, jā, pieļauju. Bet es tā pametu acis te apkārt universitātē un te jau patīk labāk gleznotas un zīmētās impresijas, kolāžas un interpretācijas, nevis high-resolution bildītes ar kosmosu fonā, perfektu gaismu un taisnām lineālu līnijām.
Eh, sūds ar blogiem, bet vispār jau briesmīgi. Kaut kāda trūmenšova mūsdienu piegarša
|
|
|
pačubini
|
| Thursday, August 11th, 2011
| |
1:19 pm
|
kaķis izmīca bedrīti starp krūtīm un ielaiž sirdī nagus.
15 grādi un uz terases nevar dzert ikrīta tēju
garastāvoklis kā lielam krievu romantiķim. ik
current music: zemfira - rumba
|
|
|
pačubini
|
| Sunday, July 31st, 2011
| |
11:49 pm
|
|
man kreisās kājas lielajā pirkstā iekoda kaut kāds zemes vēzis, kuru es, protams, negadījuma brīdī neredzēju, jo saķēru pēdu vaimanādama. tā neko, izvilka man to dzeloni, viss tā kā labi, bet šorīt pamodos no nervozām sāpēm īkšķi - pirksts piepampis, staigāt tikai blozgas gaitā var, johaidī. toties, izlasīju kaut kādu jokaini garu ozolnieku pašvaldības traktātu par māla ieguvēm ieguvē vārdā Spartaks, dzenoties pakaļ iekārotam, smuki brūnam Latvijas laika ķieģelim. Uzzināju arī, ka var nopirkt dāču Cenā knapi par piecām štukām. Ne šāda tāda čīzlu materiāla, bet koka!
|
|
|
pačubini
|
|
|
|
|