vakar parkā iešvillējuši pasūtijām piccas. kad piccas atnāca, nebija sagrieztas. parkā daudz cilvēku un nostāk sēdēja meitena kura ar kabatasnazi (!) ēda kvinojas salātus. tā kā man somā bija karote, gāju mainīt, lai varētu sagriezt. uz brīsni protams.
meitene pieteica, ka nedos, ja mēs griezīs gaļu. es sameloju, ka mums visas veģetārās piccas. (viena no četrām nebija). meitene tās piccas griešanas laikā pienāca klāt L. un sāka man kliegt virsū, ka šitā nav galīgi smuki melot. es atvainojos viņai, bet nu sirds pārmetumu man nebija. fantastiski protams, ka es vienīgā no kompaškas gaļu neēdu jau vairāk ka 15 gadus.
vienreiz darbā arī samuldēju (pašai nezinot), ka mūsu jērs ir halal, viss čiki. ta man boss vienmēr saka, ja jautā. drošības pēc prasīju pēc tam virtuvē vai ir vai nav halal. nekas nav halal izrādās. man palika kauns, bet nu negāju stāstīt, ka sanāca sameloties.
tā lūk, zvēri sadirš man karmu. gaļa mani vajā, pat tīri metaforiskā veidā
|