|
klasiskie pasniedzēji bieži pārmet pārāk tiešu valodu un pārliecinātu viedokli. man tādos brīžos vienmēŗ uzsit asinis un tā kā gribētos cīkstēties pretim, bet nav jau vairāk 16, kad runā pretim mutes brūķēšanas pēc. es parasti nomierinos un veicinu dialogu, kurā cenšos noskaidrot, vai tiešām viedokļa atšķaidīšana ir labāk.. dažreiz zinātniski pareizi atsķaidot rakstīto zūd stiprums un emocijas un enerģija, ko gribu nodot lasītājam. nav jau tā ka es kā analfabēts uzskatu savu vārdu par absolūtismu. es daudz lasu apkāŗt, pārdomāju lietu būtību un tad izsaku savu viedokli.
|