kādreiz bija, bet nu, izbija

Time:

10:45 am.

Baigais pievilkšanas spēks vienai meitenei, kura nāk ar draudzeni dzert sulas/kapučīno un pļāpāt. Tādi vaibsti, ak
Es viņu redzu varbūt kādu reizi mēnesī, bet to draudzeni biežāk. Droši vien, ka viņa nāk arī biežāk, ņemot vērā, ka es nestrādāju 7d12h nedēļā
Tā draudzene man ne pārāk, jo viņai tāds spiedzīgs balss tonis, un šķiet, ka no Amērikas

Pēdējo reizi, kad viņu redzēju, vispār jancīgi sanāca, jo ne-ierastā darba vide bija apkārt.
Aizpeldējām kaut kādā tur čota-ņe sestdienas rīta uzēst brokasti uz mūsu iemīļoto kafeinīcu ar O. Kaut ko tur aizrunājāmies, bet es aizskatījos uz personu (neatpazinu absolūti nekādīgi, no tā rakursa), tā pilnīgi, ka ne aci atraut. O. vēl prasa, kas ira, es tikai - smuka meitene,
a bet Meiteni atpazinu tikai kad viņa cēlās maksāt par kafiju. Droši vien smieklīgi izskatās, ka es tur ar semi-akārtu žokli pakaļ skatos.

Mēs pēc tam izgājām ārā un gājām uz Ā. dzīvokli, lai aplietu augus, un tad viņa vēlreiz nāca pretim ielai uz ko es atkal nobolījos pakaļ.
Es jau pirms kādiem 3 mēnešiem nodomāju: nē, nu kad nākamreiz redzēšu, sabāzīšu telefonnummuru rēķinā/aiz piedurknes/ kabatā, bet tā arī katru reizi noraustos.

Comments: Read 2 or Add Your Own.