|
Nu tad tik tālu būtu. Šodien iesim prezentēt ento simtu stundu darbu, plānoju līdzi ņemt Absolūtu lielo, ko nopirku kaut kad lidostā, bet māņticība laikam liks tomēr atstāt mājās. Neba es būtu māņticīgs cilvēks, hoho. Es ceru ka pēc šodienas es vairāk nesapņošu par mājām ( ja vidēji diennaktī guļ 3 stundas, tad sapņot par to pašu ko tu dari pārējās 21 stundas ir tiesām grēcīgi), nemaz nerunājot par ilgākām miega stundām kopumā. Mana pirkstu ādā ir saplaisājusi, jo man riebjas superlīmes sajūta uz pirkstu galiem, ko es pēc tam ar smilšpapīru mēģinu noberzt. Es ceru, ka diena būs jauka.
|