šodien notika vairākas savādas lietas. viena no tām - no rīta es pamodos gultā, kurā bija iemesta banāna miza, lieki teikt, ka es ne vakarā ne no rīta banānus neēdu.
otra - pirms gulēšanas es apsitu kādus 5 odus, tā, ka viņu vairāk istabā nebija, jo es nelabprāt aizmiegu pie klusas žužēšanas, no rīta viņu bija vēl vairāk, kur viņi uzradās, grūti pateikt..
bet šodien ir kaut kāda flešbeku diena. es kāru ārā badmintona tīklu, klusi priecādamās, ka nu tik būs, badmintona sezona atklāta, mači, augļi, ābolu sula un svieeeeedddri, tā pat kā katru vasaru
saņēmu arī patīkamu ziņu, bet, vissavādākais, ka man piezvanīja cilvēks no pagātnes, kurš pirms gada izdarīja (gan jau ka neapzināti) ļoti ļoti sāpīgi. gads ir pagājis un viņš mēdza pēdējā laikā piezvanīt, lai papļāpātu, un manī vienmēr iekšā uzreiz mazliet sarāvās, bet jau vairāk nekas nekur nesacietēja. un, jūs varat iedomāties - viņš atvainojās, viņš atvainojās par to, ka pirms gada izdarīja man tā un viņš teica, ka tikai tagad ir sapratis, cik ļoti grūti man ir bijis un kā man ir sāpējis (protams viņš teica, ka vienkārši pats ir nokļuvis tādā situācijā un tikai tagad pa īstam ir sapratis kā tas ir, haha, protams, kā savādāl), man momentāli sāka birt asaras, bet es izlikos ka man kā vienmēr ir grūtības ar īsto vārdu atrašanu ne-latviešu valodā un pateicu viņam - paldies, jo pat ja cilvēks nonāk tādā situācijā un saprot kā tas ir, tad viņš visbiežāk pārdomā to savā galvā, atķeksē savā pieredzē, bet ne jau zvana un atvainojas. laikam beidzot par šo konkrātu lietu ir salikti punkti uz i.
|