fū - nodomāju, kad braucu no lidostas uz centru - kastaņus es nenokavēju. krievu izcelsmes bezzobainus džubārus un džubārienes ar alus bundžām - redzēju jau autobusā. vīrietis tunelī ar vienu uzaci, joprojām spēlē coju (viņu vēroja nepārspējams džigits - treniņbikses, treniņveste, ādas sprādzenes, izgāzta vēderstāja, sasuka kā no 70tajiem un saulesbrilles "lāsītes" zelta rāmjos). pie stokmaņa sajaucu Kārli Streipu ar savu Vācijas vācu valodas skolotāju, kurš man mācīja, kas ir un kas nav Tomass Manns. kaķi medī mušas, RTU joprojām garlaiko.
tikai cilvēki uz ielām - cilvēki nometuši savas kraupainās ziemas ādas tādi atvērtāki un atklātāki staigā - var pamanīt sejas un gandrīz aptaustīt vaibstus ar labo aci. es biju mazliet noilgojies pēc sāļajiem minerālūdeņiem. tūliņ jāiet pakaļ.
|