kādreiz bija, bet nu, izbija
|
Tuesday, November 3rd, 2009 |
|
||
man vienmēr uznāk emocionāli brīži, kad tēvs man nopērk paēst normālus pārtikas produktus. pirmo reizi tas notika pagājušogad. viņš man nopirka tirgū sieru, tomātus un maizi, atveda, nolika uz galda un teica, ka vajadzētu būt labam, viņš esot garšojis. vakar viņš man nopirka biezpienu un tomātus. kad viņš man to iedeva es gandrīz skaļi iešņukstējos. |
||
|
|
||||
mīlas trio šonakt bija vienkārši neatvairāms. divas naktis savas dāmas neredzējuši, mīlas trio šonakt dažādā sastāvā, dažādās pozās gulēja blakus savām divām kundzēm. Visilgāk nekustīgi uz muguras gulēja mūsu lielo pautu īpašnieks (pagaidām) starp mums abām. mazais ik pa laikam cītīgi mēģināja šim pārkost kaklu un paspert ar pakaļkājām, bet tam bija pilnīga eiforija un izņemot skaļu murrāšanu neko citu īsti no viņa arī nedzirdēja. no rīta, savkārt kad es pamodos pēdējo reizi un jau viena pati, mīlas trio bija izkārtojies apkārt manai galvai kā īsts kaķu nimbs. mazais gulēju uz spilvena pie auss, runcis - uz krūtim un oglīte - ieņēmusi runča agrāko vietu - man gar kaklu izstiepusies kā vaikste uz muguras. | ||||
|
kādreiz bija, bet nu, izbija
|