kādreiz bija, bet nu, izbija
|
|||||||||
| Saturday, May 17th, 2008 |
|
||||||
|
bijam pie ceriņu dārziem, iegrābos tajos miklajos, lielajos lillā ķekaros un spiedu degunā. tas nemaina konstanto nedēļas pagrimumu un nezūdošo zem-ūdens sajūtu, kura (ar viļņveida mainību) nemitīgi atgriežas. es piefiksēju tikai atsevišķus momentus - tādus kā ar tiem ceriņiem. vai kad man uzdāvina ledenes uz kociņiem. vai kad mums ar K. sēž pretim un stāsta, ka "jūs vēl esat jaunas" vai kad mēs minamies pa Hamburgas ielu un (kā jau vienmēr) lielas saviļņotības laikā es sāku runāt krieviski. |
||||||
|
|
kādreiz bija, bet nu, izbija
|
|||||||||||