mana saprašanās izraujās uz visām pusēm.
lūk, šonakt, vizualizēju kā savas jūtas izvedu pastaigāties pa dzirnavu ielu.
es biju savā melnajā mētelī ar melno cepurīti, mazliet pieliekusi galvu. pie labās rokas ar sudraba ķēdīti piesieta, man iepakaļus ~2 metrus ripinās man pakaļ, jūtu bunba - tur iekšā sudraba un zelta putekļi, caurspīdīgā vielā virmo un spīd, mainās un apmainās , ar stingru, tomēr elastīgu virsmu. sudrabaini lāsumodama. pretesība=elastība laba, bunba neplīst, bet eleganti atsperās pret asfaltu un sargā sevi, bet tur iekšā tā virmo, tā viz.
es vairāk nemāku pateikt, cik labi ir prast atšķirt jūtas nost no sevis.
|