kādreiz bija, bet nu, izbija
|
Sunday, November 4th, 2007 |
|
||||
man labāk patīk veids kā gonzales pastāsta par asarām. | ||||
|
|
||||||
(cilvēka abus vaigus saknaibī tajā brīdī, kad pār viņu nāk kāda saprašana par viņa pašu duālo dabu.) es zināju (?), ko es gribēju, vārds vārdā dabūju to. tieši un precīzi, ne ko pielikt, ne ko atņemt. tagad es ik pa brīdim domāju, vai tiešām es gribēju tieši vārds vārdā tā. tur iekšā jau man priekšā saka, ka jā, bet reālās dzīves noteikumi un situācija spiež man gribēt savādāk. gribēt kā vienmēr vairāk. vēl un līdz bezgalībai. |
||||||
|
kādreiz bija, bet nu, izbija
|