kādreiz bija, bet nu, izbija
|
Saturday, June 10th, 2006 |
|
||||||
garā šallē man noslēpti glāsti, aizsaluši kā peļķes, tu varēsi slidot tiem pāri, es sajukšu sniegā, pie dūraiņiem lipšu, dienā celšu mums pili, naktīs savelšos miega pikās, cauri krēslai ēnu laivas zilas un slaidas, zilas un slaidas pie tevis sūtīšu pieskarties vēsi - tās manas lūpas tavos klajumos laistas, nāc pie manis iepazīties un kopā ar kupenu dūnām atkal lidot, atkal lidot iemācīties |
||||||
|
|
||
silts, maigu glazūru krāsas vasks ripinās starp pirktiem, saspiežot savas būtības mazos skābekļa pušumus neesošos, ziniet, es arī "tā" gribētu |
||
|
kādreiz bija, bet nu, izbija
|