kādreiz bija, bet nu, izbija
|
|||||||||
| Monday, November 28th, 2005 |
|
||
|
Divas jaukas dāmas skatās Sapņotājus, naktī cep pankūkas un iedzer šampanieti. Ar labu tostu. Bet tagad es esmu nobijusies no aukstuma un vēsuma, kas ir tikai dabisks. Varbūt ne dabisks, bet normāla pēcreakcija. Ja Katliņu nesilda, tad arī ūdens katliņā nesasils un Tev nebūs ūdens, kur nomazgāt nosalušās rokas. nebūs siltuma, nebūs. bet es zinu, ka Tu vari ēst ar netīrām un viņas jau ar laiku sasils. Un te iestājas mans iztrūkums. Es nesaprotu Un es vairs neķeros pie tā katliņa malām. Jo varbūt tas pats ir sasilis..Varbūt pats ir kļuvis karsts. Nē, tagad es skatos un klusēju. Un Pārrāvums paliek pārravums. Tukšs. Kamēr katliņu nesasildīs |
||
|
|
kādreiz bija, bet nu, izbija
|
|||||||||||