kādreiz bija, bet nu, izbija
|
Friday, September 30th, 2005 |
|
||||
Viņš ienāca pēc ilga laika manā pasaulē ar žilbinoši baltiem zobiem un mazliet dārgu smaidu, Pirmais, ko Viņš pateica bija - "Tā ir superstilīga lieta" norādīdams uz plāksnīti kur uz balta melniem burtiem un ar melnu rāmīti rakstīts - локомотива - skārds ir mazliet ierūsējis un plāksnīti es atradu Vef rūpnīcās. "Tev ir laba gaume" Un es sabruku trupat uz grīdas ar smaidā savilktām lūpam. Nekas nav mainījies. |
||||
|
kādreiz bija, bet nu, izbija
|