kādreiz bija, bet nu, izbija

Time:	1:37 am.
Mood:	kaklā iebāzt mazu platsaru grābeklīti un pakasīt.. vajadzētu.

Ķermeniski slimīgās situācijas paliek dramatiskas, es te kaut ko nevaru saprast - saka mans kakls un izdveš skaļu krekšķi. Man ļoti, ļoti nepatīk, kad kaklam liekas, ka gaiss ir par sausu. Deguns atteicies sajust smaržu, sadzinis sevī ūdeni un kā iedomīgs pāvs nekustās - ne šur, ne tur. Vēl visam pa virsu, vēders atteicies saprast kaut kādas normas un nolēmis, ka šodien laikam jānomirst. Es varu sevi klusītiņām apsveikt ar pirmo savējo ikgada saslimšanu.
Līdz bezgalībai truli un hroniski.

Comments: Read 2 or Add Your Own.

Subject:	nav jau tā, ka man gribētos ziemu...
Time:	2:39 am.

Es varētu katram stabam galvā sniega bereti uzlikt, katrā stabā ielikt mazliet no savas iepriekšējās ziemas.
Tas nekas - peļķes lēnām savelkas pelēkājā segā un ne čiku, ne grabu nepaliek no lietainas dienas. Cilvēki atkal varēs laist brukšķi, ka nu nāk rudens, slapjdraņķis un drēgnums, raukt pieres, buldurēt pilnīgas stulbības.
Nu nekas, tas man netraucēs priecāties (tas gan sanāks tad, kad tikšu vaļā no knīpīgām kaitēm).