kādreiz bija, bet nu, izbija

Subject:	"Labrīt! Kā jūties jaunava, savā bērnības zemē?"
Time:	10:24 pm.
Mood:	skumjš.
Music:	buddha bar - amnesty international.

Tur. Uz turieni.
Miglas pienā slīkst domīgi siena zārdi, piena migla aizlej ceļa posmus un lielā ātrumā es glaudīju miglas smaržu.
Daugava ir noslīdējusi no saviem augstumiem, atklājot smilšainus krastus, ar ūdeni gludinātus celmus, salu kuprās muguriņas.
Varu pastāstīt, kā pāri Dzelzs tiltam braucot, saulrieta pēdējās atblāzmās, ūdens ir mīksti rožainā krāsā ar vaniļas mērcēm, vientuļš laivinieks vienkocī maisa, manām acīm saldo ēdienu..
Varu pastāstīt kā brūnas zirgu muguras miglā, atslābušām ausīm, ar astēm lēni maisa miglu.

mans bioloģiskais pulkstenis tur neļauj pamosties vēlāk par 6.
vēlreiz, lai es vēlreiz atvadītos un aukstā, lietainā rītā lēni un domīgi izietu ārā un izietu garām savai bērnības zemei.
Manai bērnības zemei.
"Dīķīšiem"

Comments: Read 7 or Add Your Own.

Time:

10:38 pm.

Dažreiz man šķiet, ka es pat pagaršoju to mieru, kas tagad manī ir naktīs, kad es esmu viena, un man ļoti šķiet, ka viņš ir viltots.
Man ļoti liekas, ka viņam ir jābūt viltotam, bet es to nejūtu. Tas ir - man neliekas, ka viņš ir viltots, bet man šķiet, ka pareizi būtu, ja man tā liktos.
Un dažreiz man šķiet nepareizi, ka es esmu mierīga, tik nepareizi, ka asaras saskrien nemanot acīs