kādreiz bija, bet nu, izbija
|
|||||||||
| Tuesday, July 12th, 2005 |
|
||||
|
Man nav vienādu ielu un katrā ielā slēpjas divas ielas - virziens turp, un virziens atpakaļ. Ja vēl ielai abās pusēs ir trotuārs, tad veselas četras sejas vienai vienīgai ielai, caur kuru dažreiz plūst mazās, jocīgās mašīnītes. Man ir vasaras un ziemas ielas. Ir ielas, pa kurām es eju uz mājām ziemā, rudenī, pavasarī. Un ir ielas, pa kurām es eju vasarā. Vēl ir ielas, pa kurām es eju mājās naktīs. Tādu ielu ir daudz un mana māja atrodas zirnekļtīklveidīgā ielu sazarojuma vidū. Apmēram. un es nevaru iet pa savām rudens un ziemas ielām, jo man tik ļoti liekas neesošas tās izjūtas, kas pārņem pieskaroties tām ne īstajā laikā. Un dažreiz naktis vēl varbūt tās apvienotājas. Tad man patīk visas manas ielas, tad es tās varētu piespiest sev cieši, cieši klāt un nelais vaļā, sagrābt sev visu dienas karstumu no viņām un sildīties aukstā vējā. |
||||
|
|
kādreiz bija, bet nu, izbija
|
|||||||||||