kādreiz bija, bet nu, izbija
|
|||||||||
| Friday, July 8th, 2005 |
|
||||||
|
Un man ausīc dūc - I`d rather dance with you, mēģina bučot kaklu un kniebj sānā. ir traki karsts un nenormālākie nakts izlecieni, ar rokām aizsniedzot apakšējos ziedošos zarus var sākties. Un, ja man no rīta kāds skaitītu - One, two, three, where are those arms? Es pamostos un ļoti skaļi smietos, jo man taču ir jauna dzīve! |
||||||
|
|
|
||||
|
Un tikmēr, kamēr listē uzņemtie video iet uz priekšu, es atminos Pagājusšās vasaras gaidas un Slovākiju, kur kalnos, augstos, aukstos kalnos es dziedāju. Un vēljoprojām, ja viss noiet galīgi greizi, spītības, pārmetumu, un galu galā nekā dēļ, tad man ausīs vienmēr tiek iedziedāta vai nu Float on, vai Nekas nav beidzies, steidzies, steidzies.. Un tagad jau es vairāk to pirmo dungāju līdzām |
|
||||
|
Es tomēr laikam esmu tas cilvēks, ar kuriem sveši cilvēki labprāt runājas. Ne tikai uz ielas, kanālmalās stāvot, bet arī sabiedriskajā transportā. Šodien pie manis pienāca cilvēks no Beļģijas un parunājām. Viņš pateica savu vārdu, un es pateicu, ka zinu tādu vienu jau. No Marokas un gidu, un tad beļģu tūrists atplauka, jo pats arī rada no Marokas, un Viņš pirmo reizi šeit Rīgā satiek cilvēku, kas bijis Marokā Jā, jā.. citi, ar kuriem runājis, tie esot dzirdējuši, bet es esot pirmā, kas tur bijusi. Un tad, kad es uz Operas tiltiņa stāvēju un metu domas lejā, tajā ūdenī, tad Viņš pēcāk man teica - No Tevis nāk siltums, jo Tu tā smaidi. Un to var just. |
kādreiz bija, bet nu, izbija
|
|||||||||||