Es biju miegā tik tālu, ka redzēju tēvu, kurš sēdēja pie klavierēm, bez manis klēpī, bez manas sarkanās kleitas un spēlēja.
Un Viņš bija tik ļoti dziļi tajā, ka neredzēja neko savkārt. Un es stāvēju ar va-va kaķa kāju rokās, zilā vasaras kleitiņā, rozā sandalītēs un blondiem sprogainiem matiem, debess zilajām acīm.
Atliek pamosties un aizmirsties, jo tas pat varēja būt (ja būtu), tik ļoti sen, ka es neatceros, cik man bija gadu..
Descubrimos vos y yo
en el triste carnaval
una musica brutal
melodias de dolor
|