kādreiz bija, bet nu, izbija
|
|||||||||
| Saturday, May 28th, 2005 |
|
||||||
|
Es šonakt aiztaisīšu logu, lai nereibtu no smaržām. Es jau varētu arī galvu aiztaisīt, lai negrozās apkārt kā vējrādis. Vēl jau paliek virziens, nu kura pūš vējš. Ļoti, ļoti maigs vējš.. Vējš, kurš liek pastiept kaklu, mazliet atliekt galvu, aizvērt acis (dažreiz ar maigām rokām, aizspiest plakstiņus), un ieelpot visu sevī, brīvajos asinsvados, sirds kambaros un pirkstu galos, lai plūst un ir manī kā retināta gāze ar diviem atomiem. Jā. Gāze, kuras katrā mazajā daļā ir divi atomi. Divi. |
||||||
|
|
kādreiz bija, bet nu, izbija
|
|||||||||||