kādreiz bija, bet nu, izbija
|
|||||||||
| Monday, May 2nd, 2005 |
|
||||
|
Mazi bērna pirkstiņi cītīgi pieskarās asinssarkanām granātābola sēkliņām un saudzīgi atdala no baltās, maigās plēves katru sarkano mazbērniņu. Ne ļoti karstās vasaras dienās es gulēšu uz siltiem, lieliem akmens burtiem pārkārusi kājas par e burta malu, un cilvēki zem manis lasīs - "Nākotne" Un man vairāk nevajag pat pētīt savas sienas, lai saprastu to, ko sen jau vajadzēja saprast. Mani nemainīs, mani ķers aiz rokas un mani auklēs, ja vajadzēs. Un tagad es to novērtēju mierīgi. Un tā ir labi. |
||||
|
|
kādreiz bija, bet nu, izbija
|
|||||||||||