kādreiz bija, bet nu, izbija
|
Sunday, March 20th, 2005 |
|
||||||||
( ... tālāk ... ) | ||||||||
|
|
||||||
Pie banāli apzeltītas glāzes vajag banāli apzeltītu karotīti, bet man ir tikai skaistas sudrabotas karotītes, bet kopā vienalga izskatās banāli. Tējas garšu tas nemaina, jo tēju dzeru ar aizvērtām acīm. Saldu |
||||||
|
|
||||
Redzi, šis ir mans miniatūrais šaha galdiņs, es spēlējos ar kauliņiem, es spēlējos ar sevi un Tu esi tikai vērotājs, ja Tev nepatīk kā es spēlējos, Tu vari aiziet, jo es Tevi vairs negribu redzēt. Šodien es pārsteidzos un pārsteigumoju sevi par manu pacietību. Un vēl es izlasīju grāmatu. Un vēl es iemīlējos svešās plaukstās. Pavisam no malas. Es tikai vēroju cik rotaļīgi viņas spēlējas ar maziem, koka kauliņiem. Man viss liekas tik vienkārši |
||||
|
|
||||
Sasodīts! Kā es gribētu, lai man viss viegli nāktu un ietu. Gluži kā man - Citai. Bet man pašai, god dammit I lost my head for you! |
||||
|
kādreiz bija, bet nu, izbija
|