kādreiz bija, bet nu, izbija
|
|||||||||
| Sunday, January 30th, 2005 |
|
||||||||
|
Man pietrūkst lielas galvaspilsētas, kurā es varētu pastaigāties un apmaldīties Tumšās naktīs, nelielās sānu ielās, neskaidrā apgaismojumā pa mazām, tukšām ielām, kuras piemētātas ar saburzītām avīžu lapām. Pietrūkst vēja, kurš tās dzenātu un varbūt arī klusi gaudotu, bet ne šajā brīdī. Trūkst pelēku, netīru kaķu, kuri skrien pāri ielām. Jā, viņiem tumsā spīdētu acis. Tur noteikti būtu kāds pagraba bārs, kuram būtu atvērtas durvis, no kura nāktu vientuļas saksafona skaņas. Tur noteikti būtu saplēsts plašu atskaņotājs Un vēl - tas noteikti būtu rudens. |
||||||||
|
|
kādreiz bija, bet nu, izbija
|
|||||||||||