kādreiz bija, bet nu, izbija
|
|||||||||
| Monday, December 20th, 2004 |
|
||||||
|
Ja vajadzētu lietas(un citas piederības un funkcijas parādības) pielīdzināt cilvēku sabiedribas tituliem tad : mana mīļākā - mūzika mans mīļākais - lielais (un tikai vienīgi kafijas nācijas) kapučīnō mans labākais draugs - Rīgas Laiks mana mīļāka 2 - tēja mans papucītis - laiks kā tāds mans amziers - kroleks mans bērns - Vinstons. ( ne Čērčils) mans demagogs - tālzvanis mana taverna - kafijas nācija Zini, liekas, ka šodien ir viena no tām nedaudzajām dienām, kas būtu labi nomirt ( man nav nekāda ziemas depresija pašlaik prātā) Brīnumaina tādā ziņā, ka itkā viss ir tik labi, nekas, nekur nesatrauc, nekādi parādi, nožēlas. Un tieši tā varētu nomirt - ka nekā nav žēl. No apmierinātības uz dzīvi - ilgi jau tā nebūs. |
||||||
|
|
kādreiz bija, bet nu, izbija
|
|||||||||||