kādreiz bija, bet nu, izbija
|
Wednesday, December 8th, 2004 |
|
||||
Kad tavs prāts virmo no fizikas pārblīvējuma, kad liekas - nē, nē nav vērts, vairāk nevar tajā galvpodiņā satilpt, gribas relakseišan, un nu lūk tagad varētu uzdejot salsu, vai arī milzīgā meksikāņcepurē grabināt Līvu laukumā rumbas. Bet miegs arī nenāks par sliktu. Nāks par labu. Tātad tikai jānoķer. Nasink spešal as jūžual.. |
||||
|
|
||||||
Nekas izņemot kaut ko nespēja padarīt dienu ne-īgnāku. Šodien gan es neteiktu, ka biju izsalkusi. Šodien apt daudz smieklu skanēja, it īpaši par bezspēcīgi dusmīgo Spārēnu, kura savilkusi savā čemodāniņā vairāk nekā 5 svītriņas ( + 3), uzdeva līdz 5dienai 450 vārdu domrakstu vācu valodā par tēmu "Mein lieblingst Jahreszeit" Ziniet man galīgi nav ideju. šim pasākumam - jāsāk kāds ķemmēt. Bet tomēr vēljoprojām kautkas neštimmt. Tomēr, tomēr arī šodien prieks tika, - nopirku sev zābīšus specializētajos veikalos. Kaut kas vasarīgi ziemīgs .. ( ... tālāk ... ) |
||||||
|
|
||||||
Mīkstas un ķepīgas ķerpju tabletes ir vislabākās. Arī piparu plāksters (kurš gan īstenībā ir notievēšanas plāksteris ) ir tīri vai patīkam dažubrīdi. Sinepju plāksteri man neīpaši pie plaušām iet ( pie plaušām moš arī, bet pie ādas.. ui ui) Kleptabletes - bezemociju garša. Kaut kas burbuļojošs un viegli kņudinošs Ksimelīns - man vecais atgaraiņošanas draugs - labāks pat par dozējošo smidzinātāju. Un un.. klepus mikstūra tā gan ir ņamma. Un protams piens ar medu. |
kādreiz bija, bet nu, izbija
|