kādreiz bija, bet nu, izbija
|
|||||||||
| Thursday, November 11th, 2004 |
|
||||||
|
Smejies, vēl jau nav ziema, nav pat īstie -laiks, vieta, apstākļi- un neīstais cilvēks blakus (es gan tā neteiktu), vienkārši šajā - laiks, vieta, apstākļi- ķermeņprāts noliek blaukus tajos cilvēku, kurš tajos ir bijis vairāk nekā ~10 gadus. Jā varbūt, bet ne- sliktāk, noteikti. Un arī vēl jau nav ziema, tad gan viss iekšā brīnītos, bet noteikti neprotestētu. Apbrīnoju cilvēkus aši-kokosrāpējus atkal. Un jā tā garā sliede, paaugstinājums, fundaments, jā, jā tas pats pa kuru slidinājos daudz, daudz gadus atpakaļ vēl stāv. Tāpat arī vecāslabās5stāvenes arī stāv. Nepazudīs. un tik tuvu viens otram. Ap-brī-no-ja-mi jauki. Un ne jau visās krūzēs ir plaisas. Un ne vienmēr ūdens, kas apkārt krūzei ir no plaisas. Varbūt dažreiz tu pārlej (neforsē, neforsē mīļā) pāri visām (neforsē, es taču saku, neforsē) ma-lām. Kaut gan ne jau tik vien tam mēs domāti |
||||||
|
|
kādreiz bija, bet nu, izbija
|
|||||||||||