kādreiz bija, bet nu, izbija
|
|||||||||
| Thursday, October 28th, 2004 |
|
||||||
|
Ja piemin Norvēģus, tad varu apteikt, ka tur dzīvo troļļi, gremlini, goblini, orki, gredzenu pavēlnieki, daudz frodo, hobiti, elfi un tur ir Sognefjords. Neko man arī vairāk nevajag, ne sadziedāšanos, ne ko, pat ne ūberkūlus āfterpārtijus. Ap 4 ir tas labākais laiks zīmet apļu apļus, Pilsētai ir ne tikai ausis, bet arī liela mute, kura nenormāli daudz runā, un runā ne tikai sakarīgi, bet sūdus arī sarunā, kā saka par labu darbu - sūdu tarba. Mani jau no tā visa šķebina, pat ļoti daudz, nu tak pastāsties vēl kaut ko makten sliktu par mani, tālāk jau nav kur. Kādus tik melnā bruņenieka darbus es neesmu veikusi, taisni acis ieplešās, kad izdzird, ņemot vērā, ka darīt vismaz ar manām rokām lielākā daļa nav saskārusies -Smirdīgi, ne tik vien. Ap māju mētājas dzelteni punktots asfalts - rīt braucu prasīt piedošanu jūrai, diezvai tā mani gribēs redzēt, bet mēģināts nav zaudēts. Vismaz rikošetu nedabūšu no viņas, un arī neko falšu nemēģinās man iestāstīt. Ja jāizvēlas starm Kustricu un Almarovu, ņemu pirmo. Saistīja vairāk. |
||||||
|
|
kādreiz bija, bet nu, izbija
|
|||||||||||