kādreiz bija, bet nu, izbija

Subject:	Par Bliezeni-Biezeni
Time:	4:43 pm.
Mood:	miegains.
Music:	Edith Piaf - Padam padam 1952 (Edith Piaf).

Nu jā PīīPīī (Pienvedēja Piedzīvojumi) bija briljantzaļi taču. Nu takiji čudesa - planē apkārt pa koka dēlīšiem un neko citu nedari. Nu tiešām. The Movies - dzīvajā varētu klausīties, vienmēr, absoļut dzirdes orgasm.
Maz cilvēku, par ko prieks, jo vismaz ir, kur apgriezties. Izbrīns par to ka apkārt siroja tādi no 8 - 12 gadu eksemplāri, pilnīgi bariem. nav ne jausmas ko viņi tur darīja, jo grupas viņus noteikti neinteresēja - drīzāk vietējā tusovka ar vietējiem pacaniem.
Pozitīvs vērtējums tualetēm, kurās labāk naktī neiet, jo var iekrist tur, kur cilvēka acs neiespīd. Tas sagādāja milzproblēma man - ēst nevar, dzert nevar, bet nu kaut kā tika iztikts.
Absoļut super tilts uz vantīm, kas šūpojas kad pa viņu iet, lēkā spārda utt. Tūlīt ar

malformation tika izdomāts ideaļņiks chill-out vietai. Karstā vakarā tā lai augšā ar ierasto dzelteno plēvi un spilvenu + pēļi daudz daudz + svecītes, vīraki utt. Dj Masāža ar chill-out ķermeni un Moloko (sajūsmas sauciens) puiku pie sānem. Nū ideaļņiks. Tika noskaidrots, ka es esmu reāliste,

malformation sapņotāja, runa iet par trifelēm un nu jā, par dažādām lietām.. :)
Protams uz rīta pusi, kad spēlēja Dabl feisd īls (teribl) , sirojām pa iebraukšanas ceļu un jutāmies itkā koklējušas visu nakti pat būtu, miegs "mazliet" nāca. Dažam labam pat Zikurāti sāka radīties. Un mēnes - Pilnmēness nu takoj krasavic, apēst tādu varētu.
Atzinums ( \m/ ) grupai PawLick (diezvai pareizi uzrakstīju) - slāvu jaunieši pietam vokāls uz skatuves izģērba augšdaļu ar savu "nu tjipa bus jums viena ļiriska dziesma" vai " nu tjipa ta, mes tjipa nospelejām, nu tjipa tas ir viss" smiekls neizpalika. Arī fingermosh un"vai mani mati ir kārtībā" neizpalika.

Uz autobusu ejot ar slaidu - "PASKATIES" tika norādīts uz skrejošu NLO pāri ceļam. Ar izbrīnas saucienu abas pieskrējām klāt un taz nebija neviens cits kā ezis, liels ezis. Un tik maigs kā skudrulācis, apgāzts tika un mēģināts tikt klāt purniņam - nekā, nu takoj buč-buč. Rīgā ar pa ielām varētu skriet ēži - būtu tīri vai jauki. Un nu jā pārkoklējusi jēgu nebiju, bet nožāvos un atkal mazliet ietraumēju kāju, bet viss pie lietas.
Vērtējums - " Nu tjipa kūl"

Comments: Read 18 or Add Your Own.