kādreiz bija, bet nu, izbija
|
|||||||||
| Tuesday, July 20th, 2004 |
|
||||||
|
Man patīk Aptiekas smarža, Ātras palīdzīas smarža, un slimnīcas smarža. Dažs jau ir iedomājiet, ka dēļ tā varētu jau mācīties par farmaceitu vai ārstu, dullie. Vienkārši patīk tā smarža. Un vēl - ļoti, ļoti garšo šķidrais kaļķis. Jā, ļoti. Patīk 5 dienas, nopļauta zāles smarža, siena smaržā - pēc ātrās palīdzības mašīnas garāmgājiena, gāju garām nopļautām zāles apmalēm, jā, skaisti smaržo. Man patīk kā smaržo Kleisti - protams nesalīdzināt ar Burtniekiem, bet tomēr. Jā, laikam tomēr pēc divu gadu prombūšanas, saņemšos aizbraukt uz kādām pāris dienām uz Laukiem, Sev un Viņiem par prieku. Esmu oficiāli atklājusi savu tievēšanas procēduru, ar ti arī apsveiciet, šodien pirmos divus kilometrus noskrēju, bet jau vairākas dienas staigāju ar burkšķošu vēderu, izvairos no daudztauku produktiem kā - šokolādes, saldējuma, baltmaizes,šokolādes sieriņmiem, salātiem ar majonēzi utt, nemaz nerunājos par kartupeļiem gaļām uc normāliem produktiem, ko parasti ēdu. Principā es dzeru tikai jogurtus un sāku skriet. Oi un Osta. Sēdēt tur pašā galā pie žoga kad tumšs, un mazliet līst un silts vējš - vērot SaulesAkmeņa gaismas. Burvīgi, burvīgi.. |
||||||
|
|
kādreiz bija, bet nu, izbija
|
|||||||||||