kādreiz bija, bet nu, izbija
|
|||||||||
| Tuesday, July 13th, 2004 |
|
||||||
|
Kārtējais kilograms ķiršu tiek apēsts ar skatu uz dzeltenu betona sienu un skatu un sauļotu dzīvokli. Asfalts silda dibenu un prātu. Labs fonmjūziks un saule acis spiež ciet - pavisam labi, tad arī uznāk visādas pārdomas - pa labi liekamas un pa kreisi spārdāmas. Mozaīkjājiens aizrauj diez gan, bet gribētos tomēr izdrāzties ar lielu spīdu pa pļavām, tikai vienreiz, lai būtu ko atcerēties, tas taču būtu varen jauki. Ā es pat atcerējos, kurš uztaisīja sarkano bildi, šeim, šeim, šeim slimniek. Šķiet, ka jūs un arī jūs un jūs arī, negribat, lai šis tas notiek, novelkat, nu labi, pagaidīsim. Pleci sāk negribīgi iešokolādīgi brūnot, vismaz būs uz ziemu atskaņas no Tabūna, kroplīgs iedegums piemēram, nekas neņemsim pierē. |
||||||
|
|
|
||||||
|
Nejaušu auskaru meklējumos pa māju atradu dažādas interesantas lietas, kuras dažas, kā smejies, kā ne, izrādās mammas dzimšanasdienas dāvanas. Lieta nr. alfa Diezgan parocīgs mugura kasīklis - koka rociņa ar līkiem pirkstiem, apmēram 40 cm gara, koka- neelastīga, smalkiem pirkstiņiem, pieciem pirkstiņiem. Ar tādu ieteicams mošot turot augsti vai auksti gaisā, vai arī sist kādam pa seju. Lieta nr. beta Uz Mjūziklcentrafūgas ievēroju diezgan patīkamu figūriņu - kautkādu budu dievu kurš smaida diezgan perversu smaidiņu un apgūlies diezgan perversā pozā - izrādās - laimes un saticības dievs. A kas tur tālāk - Hūnovs, Noubadīnous.. Lieta nr. gamma No Portugāles atvests ( mājas saimnieka dāvana) māla loceklītis kuram deguna vietā vēl mazāks loceklītis - izskatās amizanti un mīļi, kaut arī makten perversi. Lieta nummur - kaltēta sēne Atverot sienas skapīti, burciņā, kurā es viņai uzdāvināju, viņas veselību - ābolu šķēles baltajā šokolādē, atradās diezgan interesantelīga un žultainīga izskata acu āboli ( pēc pirmās acu uzmetiena ) pēc tam man tika neizsakāmi skaidri pateikt ka tās irkaut kādas baltās hudzi-judzi-bļeibi-šļeibi sēnes no pašaudzētajiem Jura krājumiem, nu skaisti jau skaisti Lieta nr. ne-peļķe, bet.. Atveros koridora aizskapīša noliktaviņu tur atradu divas brīnumainas pudelītes. "Kobra - 2" " Neļķe 44" Pēc neliela izbrīna tās tika atvērtas - vismpirms neļķe, un apostīts, no smakas gandrīz nomiru. Kobru tātadiņ nemaz nevēru vaļā.. Saņēmu komentāru ka šie abi elementi, ir odekoloni, bet nav domāti smaržošanās nolūkam ( kā osti, kā ne), bet odu ērču un cilvēku atbaidīšanai sēņojot, nu gan es tādu smirdoņu sev viršu nelietu.. Lieta nr. krāns Veca skaidrojošā vārdnīca, kurā es cerēju atrast vārdus, ar kādiem mani reti, bet kadās apvārdo vecmāmiņa par pārāk zemām jostasveitām utt, piemēram - plebejs, un uzsitienanevaruatcerēties, bet lielākā daļa - veltīgi. Un īstenībā, kad viņā viņus sāk bārstīt, un es ar laipnu sejas izteiksmi mēģinu noskaidrot, ko tas īsti nozīmē, atrēkts tiek - Muti ciet, vai apmierinies stilā, nu nav vērts par to diskutēt Laikam.. Pink-pōnk |
||||||
|
|
kādreiz bija, bet nu, izbija
|
|||||||||||