kādreiz bija, bet nu, izbija
|
|||||||||
| Friday, June 4th, 2004 |
|
||||||
|
Jā un apbrīnojami cik daudz lietas mani principā vairs netracina, kaut kā vai nu vienaldzīgi, vai tikai pavisam drusciņ vel griežu zobus par: Rozā krāsu - principā pēdējos mēnešus ap mani rosās Dārta- mana rozīgā dūda, kas to visu sen jau padzinusi BikBok - cenšos savaldīties un neizmest kādu ekzbicionisku izteikumu par katru meiteni, kas nāk pretī ar kādu no izaicinājošiem uzrakstiem "Fever" vai "Wow" utt Mani kaimiņi - dažs labs pat ierosināja ar viņiem iet iejazzot, redzēs, varbūt Man skola - jāsamierinās ar to, vismaz, ja divi~trīs līdzīgi domājoši cilvēki domā tāpat kā es, var iztikt un vēl varētu šo to minēt, bet nu saņem sevi rokās Anna un turi muti ciet. Piemīlīga saruna uz iesēdētājām kāpnēm pieturā. Jā arī citās pieturās vārnas plosa beigtus baložus Atgādiniet man visu, kas man jāizdara ar diezgan mežonīgiem bļāvieniem ausīs Arvien vairāk mani fascinē manis paša māte, kas jau otro reizi jautā pēc zāles, šoreiz viņai pievienojās Normunds (atkal salabuši balodīši), būs jāparunā ar dažu labu, kā arī šodien Normunds man atnesa ausu aizbāžņus (labais) vēl piemetinot, ka viņi ausīs izplešas un neko nevar dzirdēt, būs jāizmēģina aizmigt klusumā .. kādreiz. Nē, tiešām, jāatslēdzas mazliet no šejienes. AK TU. |
||||||
|
|
kādreiz bija, bet nu, izbija
|
|||||||||||