kādreiz bija, bet nu, izbija
|
Sunday, May 30th, 2004 |
|
||||||||
Minuti otmecheni... Sluchainimi vstrechami... Kā teica naktī bi2. Rokvestivāls ir izdevies, protams arī man, laiks, atmosfēra, skaņa. Un atkal kopīgi. Un pēc tam tu aizvelcies mājās( pie radiem), pa ceļam satiekot māti veitējā restorānā, fočēdamās pie strūklakas, pēc tam nopērc šampanieša pudeli ar apelsīnu sulu un kopīgi nosvinam.. ~morālo ateju, ne gluži manu, ne gluži viņas. Un 4 no rīta tu apzinies, ka tev ne tikai slikti ar prātu, bet arī vēders prasa savu, aizej klusi uzcep pankūkas, aizej uz parku pie strūklakas un sēdi. Atstāj zīmīti - izgulies, man jābrauc uz treniņu. Varbūt arī tāpēc no stopošanas, pleijera iežūžināta, es nogāju atlikušo ceļa gabalu līdz mājām, kedas nesdama rokās, iedama ar zeķēm. Pārāk daudz sagadīšanos. Tas nu ir skaidrs kā manas netīrās zeķes. Uz apavu spodrinātāja kastes? |
||||||||
|
|
||||||
Of kōōrs, nau tas fīlīngs, ja es neguļu. Kamēr es neguļu - mani nevienam nevajag, tiko es ielienu saules tiešajos staros gultā, mazliet atgulēt neizgulēto, sāk zvanīt telefons!! Vienam abreviatūras( kantains vārds ) tulkot, otram satikties skolā, trešam :"Vai es rīt ieradīšoties?!" (pēc biksēm, probably). Kamēr es neguļu, tikmēr nav tas maģiskais efekts vai defekts. DEformēta galda virsma, ta kā gluda ledus virsma. |
||||||
|
kādreiz bija, bet nu, izbija
|