kādreiz bija, bet nu, izbija
|
Friday, May 21st, 2004 |
|
||||||
Nav jau nemaz Igaunija tik tālu, ko es atkal runāju? Atkal nevaidzīgas domas, vai maz vajag?! Gribu klusos vakarus Gaujā, pie ezera ar siltuma vilni un lielo sarkano mēness lodi. Pilnīgi pietiek viena cilvēka, ar kuru klusu sēdēt tur un skatīties pāri ezeram. pietrūkst, ai, kā tā visa pietrūkst.. Un nakti uz Mežezeru mīties, klusu čerkstos smiltīm, skanot mežam klusumā, pietrūkst viņu visu trīs. Un atkal stacija un vilciens klusi klaudz. Vajag tik maz, lai uz brīdi kļūtu laimīgs, bet tik daudz pēc tā jāilgojas, bet,bet,bet.. |
||||||
|
|
||||||
Ļaujoties šodien plezīriem, gaidot rītdienas, esmu nogulējusi šodien naktī + dienā 17 stundas, + uzstādot rekordu aizgulēšanās no rīta - 20 minūtes līdz skolai, paspējot uz skolu! Tas nu gan bija īstens rīta skrējiens! Šīsdienas izurbejiens cauri 4daļai fizikas grāmatas arī nebija zemē metams. Bravo, Nīče sit augstu vilni! Normunds izmeklējies Nīčes labākos izteicienus (no viņa grāmatām),(vinš viņa mīļākais filozofs) tiešam dikti interesanti palasīt. Haidīhouū!!! |
||||||
|
kādreiz bija, bet nu, izbija
|