kādreiz bija, bet nu, izbija
|
Sunday, May 16th, 2004 |
|
||
Sāksim visu jauki un pakāpeniski. 1) Esmu izmežģījusi savu slaveno kreisās kājas potīti, tapēc staigāju ar extra figņu, kas izskatās pēc augstās kedas, bez gala. 2) Esmu dabūjusi no Amerikas jaunas, smukas, zaļas kedas 3) Vecmāmiņas sabiedrība ilgstoši slikti ietekmē. 4) Es 4 dienas nogulēju mājās, un man bija dažbrīd TIK garlaicīgi, ka es skatīju sekundes. 5) Ierakstīšu šeit vēlāk dažas spalvainas pērles iz dzīves 6) Krievija eirovīzijā iesūkāja bibi 7) Dažiem vajadzētu smērēt dezoderantu uz sejas 8) Streipa izteicieni ~~ Pizdej! 9) Esmu nobastojusi skates 2 koriem, principā. 10) Brazovska mani nositīs!! Hei, kustini savas ribiņas, calīt!!!! Vakarā pierakstīšu vēl, nav laika |
||
|
|
||
( ... tālāk ... ) | ||
|
|
||||||
Manas asās diskusijas sākās Apsveikuma koncerta laikā, kur Normunds Rutulis dziedāja bez mikrofona (arī Viktors Zemgals), arī Jānis Sproģis un citi šlāgeristi. Visi dziedāja bez mikrafona. Man tas gaužām nepatik - mutes virinātāji - tā jebkurš māk. Vecmamma cirta pretī - vismaz viņi to dara labi! Es - tad jau mēs ar kori arī mutes virināsim!! Vecmamma - Jūs neesat tik slaveni! Es- Mēs neesam naudas sabojāti!!!! Stingra nostāja - tā sacīt jāsaka. EIrovīzijas kaislības sākās ar Bosniju - vīrieti geju, apspīlētās biksēs, uz kura dibenkabatām divi lieli burti g, ievērības cienīgi.. Eirovīzijas top frizūra- grebene. Īsti vietā tā laikam starpcitu. Popsīgie, grebeņainie - maigie puiši. Vienīgais puslīdz normālais bija Turcija. Meklēju profesionālu kubik-rubik licēju, negribu zaudēt derībās! Un vispār nezkāpēc liekas, ka mācību iestādi neesmu apmeklējusi pusgadu, kaut gan tikai 2 dienas. Nu i pajāt. |
||||||
|
kādreiz bija, bet nu, izbija
|