kādreiz bija, bet nu, izbija
|
|||||||||
| Thursday, March 25th, 2004 |
|
||||||
|
Tātad, mazliet ne par kokvardēm. Šonakt bija sapnis, tāds kādu sen jau gribēju redzēt, tagad tikai atliek realizēt dzīvē! Es un vēl 3 cilvēki,braucām ar veco mererdesa autobusu un sēdējām tur galā kur ir 4 vietas. 2pret2. Autobuss tukš, tikai šofera kabīnē sēž divi cilvēki , kuru sarunas mēs nevaram dzirdēt. Autobusā ir tumšs. Mēs te sēžam, te runājamies, šo un to , viskautko. Braucam caur tumsu, asfaltētu ceļu, kuram pie paša ceļa abās pusēs ir lapu koku mežs, vienīgā gaisma ir no priekšējiem lukturiem. Ai cik jauki Jā, pēc treniņiem man mazliet sāp kājās, bet vairāk tieši treniņa laikā, kad mēģinu pielikt pie vietas, vai puspiesēdis.. Cilvēks ūpis ir klāt!? |
||||||
|
|
|
||||
|
Nē. Man netīk šāds laiks. Bez emociju diena - pelēka un neinteresanta, pat tad jau labāk, lai līst, lai līst daudz.. Tā man nepatīk |
||||
|
|
|
||||||||
|
Balāde par Pāvelu Pāvels Sitās sejā tāds kā dzestrums Dibens mans ir adatās Nēsājos pa zaļu lauku Resnums manā prātā kāpj Iedomības nav nekādas Es esmu viskrutākais... Turpinājums sekos, duša visu izbojāja |
||||||||
|
|
kādreiz bija, bet nu, izbija
|
|||||||||||