kādreiz bija, bet nu, izbija
|
|||||||||
| Saturday, March 20th, 2004 |
|
||||||
|
Un tā jau ir, nevar izsēdēt, jo nemāk. Labāk arī ir tā, ka šķiet nav laika, nekā tā ir daudz, ļoti daudz. ir patīkami atvilkties mājās vēlu un justies nogurušai, piekusušai. Ir labi ja ir kolosāla mamma, super, ir arī supe-kolosāls kaķis, pacumiņš. Ir lab, pavisam labi, vislaik smaidīt, apzināties, ka tomēr, pavisam noteikti, tev apkārt ir vienkārši kolosāli cilvēki, kam nav vajadzīgas liekas butaforijas, bet dzīvesprieks un smaids. Ir labi būt starp savējiem. Ir jauki sēdēt pie lielā loga un ēst pilošus mandarīnus, histēriski smieties. Apzīmēt kādu ar melnu markeri un laistīties ar minerālūdeni. Sēdet un neko nedarīt - nē pašlaik man tam galīgi nav laika un nepieciešamības. Bet varbūt tomēr, mazliet pasēdēt un aizdomāties par šokolādes reljefu un uzbūvi.. ? |
||||||
|
|
kādreiz bija, bet nu, izbija
|
|||||||||||