kādreiz bija, bet nu, izbija
|
|||||||||
| Saturday, December 6th, 2003 |
|
||||||
|
Jā, vairs nav tās sajūtas un valda tikai miers. Tik dziļš cik mana mīlestība pret Tevi. Es zinu tagad ar ko man jādzīvo, ar kādu domu. Es zinu, ka pateicu Tev, bet Tev nepalika labāk. Jā, vai tagad būtu jādzīvo ar domu "Viss beidzies?" Nē, mīlīši, tikai tagad viss sāksies... |
||||||
|
|
|
||||||
|
Vislaik kaut kur jāskrien.. Nav, nav tev Anna laika apsēsties un Pateikt sev - Nu tev ir brīva stundiņa, vari darīt ko vien vēlies. Tiko gandrīz zars uzkrita virsū, kā saka gandrīz neskaitās, bet cik tur trūka. Sākusies maču sezona, treniņi, treniņi.. Laikam pašlaik tur atdodu sevi visu + vēl spēlēs Nespļaujiet man dvēselē - Jums nepaliks labāk. Bet man? Man vienalga, pati to jau piespļaudījusi esu. Bet ja jums paliek labāk, tad droši varat spļaut cik gribās. |
||||||
|
|
|
||||||||
|
Ak, es.. Es atkal izceļos ar savu egoismu citu acīs. Visjaukākais, ka cilvēks, kurš pirmo reizi mani dzīvē redz, pieiet klāt un saka :" Tik egoistisku cilvēku kā tevi, es redzu pirmoreiz savos 45 gados" "Ak dievs man prieks par tevi, ko tad es esmu tādu izdarījusi?" "Tev ir izdrāzta dvēselē." Paldies Vai dieniņās cik dīvaini. Paldies mīļais nezināmais cilvēk., alkahola reibumā, ka atgādināji man, ka es esmu izdrāztā dvēsele Šodien parādijās, kaut kāda neizsakāma vēlme pēc rozā dzirktošā vīna, es to dabūju, kopā ar māti sēdējām iekš "NEO" , vērojām skatu, cilvēkus, un priecājāmies par šo savdabīgo dienu. |
||||||||
|
|
|
||||||
|
Nu ja, kaut kā īstenībā šodien visi daudz pieminēja manas sliktās īpašības. Ir ok, es jau viņas pati zinu, atzīstu tās. Viņi apmulsa, nebija gaidījuši, ka atzīšu. Vēl vairāk samulsa, kad paprasīju, kādas viņiem ir, viņi nevarēja atbildēt. Un pavisam samulsa, aizgāja, kad teicu - Tad jau jūs esat pasaules ideāli. Ginesa grāmatā jūs ierakstīt Nu ja. Nepatīk, kad patiesību acīs pasaka. Zemteksta izsmejoši ironiskais spēks. |
||||||
|
|
kādreiz bija, bet nu, izbija
|
|||||||||||